Vai man vajadzētu sākt kolekcionēt vinila plates?

Ir vairāki iemesli, kāpēc būtu vērts apsvērt savas iecienītās mūzikas klausīšanos un kolekcionēšanu vinila platēs. Naudas taupīšana noteikti nav viens no tiem.

Jautājums: Vai man vajadzētu sākt kolekcionēt un klausīties vinila plates? Ko es zaudēju, izmantojot straumēšanas platformas, un ko es iegūstu, izvēloties plates?

Šos jautājumus ļoti bieži sev uzdod Deivids Renards (David Renard), kurš plates kolekcionē jau 30 gadus. Viņš min, ka tas, kas kādreiz bija vienkāršs, jautrs un salīdzinoši lēts hobijs, tagad reizēm rada nemierīgu sajūtu. To vislabāk raksturo kādas New Yorker karikatūras paraksts: “Divas lietas, kas mani patiešām piesaistīja vinila platēm, bija izmaksas un neērtības.” Tomēr nesenā atvaļinājumā Deivids pa Japānu staipīja līdzi pieaugošu plašu somu un atpakaļ uz ASV to paslēpa zem lidmašīnas sēdekļa. Tas bija ļoti neērti, bet pilnīgi tā vērts.

Ja kāds domā par vinila iegādi, tad ir daži apsvērumi, par ko liek padomāt pieredzējušais kolekcionārs. Pats piebils, ka kāds noteikti nepiekritīs visām viņa domām.

Par skaņas kvalitāti

Mazliet strīdīga tēma, bet uzlabota skaņas kvalitāte nav Deivida galvenais iemesls, lai klausītos plates. Daudzi audiofili (cilvēki, kurus aizrauj augstas kvalitātes audio aparatūra un iespējami labāka skaņas atskaņošana) joprojām dod priekšroku analogajām vinila platēm, nevis digitālajai mūzikai. Tomēr viņam šķiet, ka daļa no šīs attieksmes nāk no laikiem, kad pirmie kompaktdiski skanēja diezgan slikti, un 2026. gadā tas vairs nav tik aktuāli. Turklāt lielākā daļa mūsdienu vinila ierakstu tāpat kaut kurā brīdī ražošanas procesā izmanto digitālos formātus.

Ja jūs parasti klausāties mūziku uz klēpjdatora, tad pāreja no Spotify uz plašu atskaņotāju ar labiem skaļruņiem noteikti būs jūtama. Pašam Deividam mūzika mājās skan gan no straumēšanas pakalpojumiem caur Sonos sistēmu, gan no vinila platēm ar jaudīgiem skaļruņiem, un abi varianti izklausās labi. Kā pats saka, iespējams, viņa ausis vairs nav ideālas, jo 20 gadu vecumā bieži apmeklēja indie roka koncertus. Galvenā atziņa - lietojiet ausu aizbāžņus!

Kas tad padara vinilu pievilcīgu?

Tā ir sajūta, kad:

• tu izvelc albumu no plaukta un turi to rokās, nevis vienkārši ieraksti nosaukumu meklēšanas joslā;
• vari aplūkot vāka dizainu pilnā izmērā un izlasīt informāciju par ierakstu - mūziķu un dziesmu autorus, kā arī dziesmu tekstus;
• vari padomāt par to, kā šis konkrētais plastmasas un kartona gabals spēja izdzīvot desmitgadēm, nebeidzot savu dzīvi atkritumos;
• izpildi mazu klausīšanās rituālu - uzliec adatu, apsēdies un patiešām klausies, zinot, ka plate būs jāpagriež uz otru pusi;
• atceries brīdi un vietu, kur iegādājies šo albumu, un ar ko biji kopā;
• tev pieder fizisks albums, kas nepazudīs no tava plaukta tikai tāpēc, ka straumēšanas platforma ir izņēmusi to no sava kataloga.

Deivids atzīst, ka daļa no tā ir vienkārši sajūta, un vinila plates pašam liekas stilīgas. Vai tas ir tā vērts, ja viena plate var maksāt vairāk nekā mēneša abonoments straumēšanas platformā? Uz šo jautājumu katram jāatbild pašam.

Mūziķi no fiziskās pārdošanas noteikti nopelna vairāk nekā no straumēšanas. Ir fani, kuriem plates iegāde ir veids, kā parādīt uzticību saviem mīļākajiem māksliniekiem. Ironiski, ka daļa cilvēku, kuri veicina pašreizējo plašu popularitāti, pērk dažādu krāsu vinila ierakstus pat tad, ja viņiem nav plašu atskaņotājs. Šeit arī nonākam pie sākotnējā jautājuma par plašu kolekcionēšanu un klausīšanos, jo, kā uzskata Deivids, plates ir domātas tieši tam, nevis pakāršanai pie sienas vai glabāšanai neatvērtā iepakojumā kā kolekcionāru relikvijām.

Medību prieks

Jaunus ierakstus pērk arī pats autors, īpaši no mūsdienu grupām, bet nekas viņam nepārspēj sajūtu, kad tiek šķirstīti plaukti ar lietotām platēm labā ierakstu veikalā. 

Cenas pēdējos gados ir kāpušas, tāpēc spontāni atrast kaut ko nezināmu un interesantu ir kļuvis izaicinošāk. Daudzos veikalos ir izveidotas klausīšanās vietas, kas meklēšanas procesu padara vēl baudāmāku. Biežāk, lai papildinātu savu patstāvīgo kolekciju, viņš meklē albumus, kurus ir iepazinis straumēšanas platformās. Retu atradumu meklēšana ir aizraujoša, jo īpaši kolekcionēšanas sākumā, kad ir pieejami daudz lielisku un salīdzinoši lētu lietotu ierakstu.

Pērkot plates klātienē veikalā, ir arī savas priekšrocības: 

• tu atbalsti mazos uzņēmumus; 
• vari pārbaudīt lietoto vinila plati, vai uz tās nav skrāpējumu un plīsumu; 
• izvairies no piegādes izmaksām, kas dažkārt ir absurdākas par pašas plates cenu.

Uz sākotnējo jautājumu nav viegli atrast atbildi, tomēr, neskatoties uz cenu satricinājumu, šis hobijs Deividam gadu gaitā ir sagādājis ļoti daudz prieka.

Ja arī jūs nolemsiet sākt kolekcionēt vinila plates, tad noteikti būs nepieciešams plašu atskaņotājs. Par to varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu - to cenas svārstās no pavisam lētiem modeļiem līdz tādiem, par kuru cenu varētu nopirkt labu auto. Viņam pašam ir standarta DJ Technics SL-1200 sistēma, bet pēdējā desmitgadē tā cena ir krietni pieaugusi.

Neatkarīgi no tā, kādā formātā klausāties mūziku, galvenais ir viens - vienkārši turpiniet klausīties.

Par autoru: Deivida Renarda (David Renard) ierakstu kolekcija sākās, kad viņš „aizņēmās” sava tēva Creedence Clearwater Revival albuma plati un nopirka Nirvana un The Jesus Lizard kopīgo singlu.